KoncertvietasPar festivāluPublikāci

KoncertvietasPar festivāluPublikācijasAktualitātesMākslinieki (2001-2014)Pievienojies mums!
Intervija: Nemiera gars ceļā – Sirila Emē
18.06.2015


Intervija: Nemiera gars ceļā – Sirila Emē

Viena no festivāla “Rīgas ritmi” zvaigznēm šā gada jūlijā būs Sirila Emē (Cyrille Aimee). Dziedātāja ar milzu ceļošanas pieredzi un ietekmēm no citām kultūrām. Rīgā dzirdēsim dziesmas no viņas jaunākā albuma un mums būs iespēja pieredzēt arī unikālu meistarklasi. Ar šā brīža Ņujorkas iedzīvotāju Sirilu aprunājāmies “Skype”.

Visupirms – ko no tevis sagaidīt Rīgā?

Mēs spēlēsim mūziku no mūsu jaunākā CD “It’s a Good Day”. Būs divas ģitāras, bass un bungas.

Jaunajā CD ir trīs ģitāras – brazīliešu, džezīgā un čigāniskā. Kura palikusi ārpusē?

Neieradīsies brazīliešu ģitāra. Bet mēs spēlēsim jaunākā CD repertuāru tā stilistikā tikai bez vienas ģitāras. Un mēs nespēlēsim bosanovu, jo jaunākajā albumā tās nav.

Kā tad tu to sauc – viegls džezs ar čigānisku attieksmi?

Es to saucu par prieka džezu (fun jazz)!

Tas ir lielisks definējums! Kad klausies tavus ierakstus, šķiet, ka tev ir ļoti jautri un viegli dziedāt. Vai tas tā ir vienmēr vai arī tas tā tikai izklausās?

Man dziedāt ir viegli, tāpēc arī sāku to darīt. Jo sākumā es spēlēju ģitāru un tā bija ļoti grūta nodarbe. Tad es sāku dziedāt un viss kļuva viegli.

Tu vēlējies spēlēt ģitāru, jo savā apkaimē redzēji čigānus, kuri savācas uz Django Reinhardt festivālu?

Jā. Un viens no viņiem man mācīja spēlēt ģitāru. Tad kādu dienu viņa brālis man pateica, lai iemācos dziesmu, ko nodziedāt. Un es to nodziedāju. Tad arī sapratu, ka labāk gribu dziedāt, nevis spēlēt ģitāru.

Par ko ir tavas dziesmas? Tu dziedi arī daudzas kaverversijas, bet vispirms parunājam par tavām oriģināldziesmām.

Manas dziesmas parasti ir par lietām, ko esmu piedzīvojusi. Par patiesu pieredzi.

Un tu esi dzīvojusi daudzās vietās pasaulē. Eiropā, Amerikā, Dominikas republikā, Kamerūnā…

Dziesmas ir par dažādām kultūrām. Bet arī par zēniem! Viena dziesma jaunākajā albumā saucas “One Way Ticket” un tā ir par ceļojumu, ko veicu Indijā. Viena dziesma saucas “Nuit Blanche” un tā ir par zēnu. Tās tiešām ir par dažādiem manas dzīves aspektiem. Par jebko, kas mani konkrētā brīdī iedvesmo.

Vai tu joprojām esi atvērta world music ietekmēm no visas pasaules? Piemēram, ja tu tagad dotos uz Indiju vai Japānu, vai tās ietekmes varētu ienākt tavā mūzikā?

Protams! Tas man kā māksliniecei patīk – jaunas ietekmes, kas var kļūt par daļu no manis. Es vēlos, lai caur manu mūziku nāktu ārā katra lieliska pieredze, ko esmu piedzīvojusi.

Vai ir iespējams, ka tu varētu būt ieinteresēta arī latviešu tautas mūzikā un kaut ko paņemt arī no tās?

Jā, es vēlētos ar to saskarties!

Pastāsti par to ceļojumu apkārt Eiropai, spēlējot uz ielām. Tu jau dzīvoji Amerikā, taču tāpat veici šo piedzīvojumiem bagāto ceļojumu pa Eiropu kopā ar draugiem. Tas tavā biogrāfijā izklausās pēc lieliska fakta, ko tu vari ieteikt arī jauniem mūziķiem un studentiem.

Noteikti. Piedzīvojumi ir ļoti ieteicami ikvienam māksliniekam. Es biju Amerikā un iedraudzējos ar dažiem ļoti labiem mūziķiem. Viņi savā dzīvē nekad nebija izbraukuši ārpus Amerikas. Es teicu, lai viņi iet uztaisa pases, lai mēs varētu doties tūrē cauri Eiropai un spēlēt mūziku uz ielām! Viņi domāja, ka esmu traka, bet devās man līdzi. Un tas izmainīja viņu dzīves, tas izmainīja mūsu visu dzīves.

Varbūt tev kā mūziķei laiku pa laikam vajag doties uzspēlēt uz ielas. Nesen to izdarīja arī “U2”, bet viņus ātri atpazina. Taču pati ideja par spēlēšanu cilvēkiem bez lielas skatuves un gaismu šova šķiet ļoti kristālpatiesa.

Tu nevari būt īstāks par to. Tā ir tikai mūzika, tikai spēlēšana tieši tur kopā ar cilvēkiem. Man patīk tādi piedzīvojumi.

Džeza festivāliem patiesībā piemīt šis piedzīvojumu gars, jo tur nav lielas mašinērijas ar stroboskopiem un tamlīdzīgām lietām.

Es mīlu festivālus arī šī aspekta dēļ.

Ko tu sagaidi no jaunām valstīm, kurās tu uzstājies festivālos? Augstu profesionālo līmeni vai kulturāli tradicionālas ietekmes?

Man vienmēr interesē auditorija. Auditorija ir liela koncerta sastāvdaļa. Ir vienmēr interesanti ieraudzīt, ko es sagaidīšu no katras auditorijas. Jebkur, kur tu dodies, tas atšķiras. Un spēlēšana pirmoreiz jaunā vietā ir ļoti aizraujoša, jo tu stāvi uz baltas lapas, tu esi kaut kas jauns.

Vienmēr ir tās biogrāfijas, kas iepriekš rada fonu – cik kuram ir “Grammy” balvas, cik konkursos uzvarēts… Varbūt pat būtu labāk, ja cilvēki vienkārši klausītos mūziku bez visas tās informācijas galvā?

Visas tās lietas kā “Grammy” balvas tāpat neko nenozīmē. Tas ir tikai bizness. Un mūzika ir viss kaut kas tikai ne bizness. Ja tā par tādu kļūst, tad pazūd pati mūzikas esence. Tāpēc man patīk uzstāties un saslēgties ar cilvēkiem, jo tas ir tas mirklis, kurā būtu jābūt ikvienam māksliniekam. Tā ir saslēgšanās ar cilvēkiem.

Vai tev vienmēr ir tā pati grupa vai tu vairāk esi kā solomāksliniece ar citiem cilvēkiem sev apkārt?

Man ir tā pati grupa, bet dažreiz kāds nav pieejams vai arī es ceļoju tik tālu, ka nomainu mūziķus pret tiem, ko zinu tajās valstīs, tā vietā, lai ņemtu cilvēkus no ASV. Mans otrs ģitārists, piemēram, dzīvo Francijā.

Vai tu vari nodziedāt arī a cappella koncertu vai tev patīk, ka apkārt ir grupa?

Man patīk saslēgšanās ar mūziķiem, nevis būšana vienai. Esmu uzstājusies a cappella ar cilpu veidošanas mašīnu. Tas ir forši, bet tam ir savas robežas. Nav nekā līdzīga, kā atrašanās uz skatuves kopā ar citiem mūziķiem un saslēgšanās ar viņiem, došanās kopīgā vilnī.

Kuri ir tavi mīļākie mūziķi, ar kuriem tu jau esi bijusi uz skatuves un ar kuriem tu vēlētos būt uz skatuves?

Ooo. Daudzi. Vau, tas saraksts ir ļoti, ļoti garš. Man patīk spēlēt ar Joel Frahm. Viņš ir lielisks saksofonists un esmu ar viņu kopā ierakstījusi dažus albumus. Man tiešām vienkārši patīk kopā ar viņu spēlēt. Es gribētu uzstāties kopā ar Bobby McFerrin. Vienkārši nodziedāt vokālo duetu. Bez šiem ir vēl ļoti daudzi mākslinieki.

Bobby McFerrin jau ir kā desmit cilvēki uz skatuves!

Tieši tā!

Kā ar ierakstiem – ir jauna albuma plāni?

Jauns albums nāks klajā 2016. gada sākumā. Tā ir tā pati grupa un… tas ir patiesi brīnišķīgs, esmu ļoti priecīga.

Un tajā nav bosanovas.

Nav bosanovas arī šoreiz. Esmu jau ierakstījusi divus bosanovas albumus ar brazīliešu ģitāristu (Diego Figueiredo). Vēlos parādīt vairākus savus aspektus, ne tikai bosanovu.

Tad tas joprojām būs fun jazz! Parunājam par tavu lielisko attieksmi meistarklašu kontekstā. Arī Rīgā būs meistarklase. Vai tā būs smaidīga un ļoti jautri vai dažreiz tu esi skumja un runā par blūzu?

Tev jābūt tev pašam. Ja tu esi skumjš, tad tev jābūt skumjam. Ja tu esi laimīgs, tev jābūt laimīgam. Es vienkārši esmu vairāk laimīga, nekā skumja. Bet ir daudzi mākslinieki, kuri raksta brīnišķīgu, skumju mūziku. Tu nevari slēpties aiz kāda, kas tu neesi. Bet tad, kad pasniedzu meistarklases, katrreiz viss ir citādāk, atkarīgs, kas ir studenti. Es nekoncentrējos uz tehniku, iesildīšanos vai kaut ko tamlīdzīgu. Es tiešām vienkārši runāju par mākslu, mūzikas esenci un arī improvizāciju. Ja runājam par to, tad atkal jau labākais veids, kā improvizēt, ir būt godīgam un būt pašam.

Kāds tad ir labākais veids, kā to improvizāciju un koncertu klausīties?

Tas ir ļoti labs jautājums. Es domāju, ka ne-mūziķim džeza klausīšanās dažreiz var būt sarežģīta visa saprašanas ziņā. Bet tev vajag tikai baudīt skaņas un tur nav, ko saprast. Tādēļ man patīk radīt fun jazz, citādāk dažreiz cilvēki džeza koncertos jūtas tā, it kā būtu muļķi. Tie var būt pārāk smadzeņoti, intelektuāli. Es nevēlos radīt intelektuālu mūziku. Es vēlos radīt mūziku visiem.

Tas arī nozīmē ātrāku kontaktu ar auditoriju. Dažreiz nopietnos džeza koncertos tikpat kā nav kontakta ar publiku, jo cilvēki uz skatuves ir pārāk koncentrējušies uz to, ko viņi dara.

Dažreiz tas ir grūti cilvēkiem, kuri spēlē instrumentus. Viņi cenšas aiz instrumenta noslēpties. Dziedātājam ir citādāk. Tu stāsti stāstu, tu stāsti liriku un tev ir tas momentānais kontakts ar auditoriju. Dažreiz džeza instrumentu spēlētāji ir arī kautrīgi, jo nav pieraduši runāt ar publiku.

Kāpēc tev patīk radīt populāru dziesmu kaverversijas? Tas ir tāpēc, ka tev tās dziesmas vienkārši patīk vai tāpēc, ka tādējādi tu vari ātrāk rast kontaktu ar auditoriju?

Lielākoties tas ir tāpēc, ka man tās dziesmas patīk. It īpaši, ja tie ir džeza standarti. Jo man tos ļoti patīk dziedāt. Bet tad, kad radu kaverversijas Maikla Džeksona vai “The Doors” darbiem, man patīk izaicinājums paņemt dziesmu, kas jau ir populāra, un padarīt to par savu, padarīt to pilnīgi citādāku. Dažreiz tas ir lielāks izaicinājums, nekā uzrakstīt savu dziesmu, jo tavu versiju salīdzinās ar oriģinālu.

Tava “Caravan” versija iespējams ir viena no labākajām pasaulē! Varbūt pie vainas ir tas čigāniskais fun jazz stils. Pēkšņi šim standartam ir it kā jauna nozīme.

Liels paldies! “Caravan” ir viena no pirmajām dziesmām, ko iemācījos, kad augu kopā ar čigāniem.

Tavā biogrāfijā ir ļoti daudz ceļošanas. Vai nav grūti visu laiku mainīt vietas un neatrast laiku nobāzēties kādā mūzikas skatuvē?

Es nobāzējos Ņujorkas mūzik

結果 (日本語) 1:

KoncertvietasPar festivāluPublikācijasAktualitātesMāksliniek (2001年-2014) ご参加を!インタビュー: 落ち着きがない精神パス-シリル Em18.06.2015インタビュー: 落ち着きがない精神パス-シリル Em祭「リガス Ritmi」の一つ星 7 月シリル Em (エイミー Cyrill) になります。偉大な旅行の経験と他の文化からの影響の歌手。リガの我々 は彼女の最新アルバムからの曲を聞くし、私たちはユニークなマスター クラスを体験する機会を持っています。シリル「Skype」ニューヨーク スポーク現在の人口。 まずは – リガに何を期待するか。 「それは良い一日」私たちの最新の CD から音楽を再生しています。2 本のギター、ベース、ドラムがあります。 新しい CD は、3 つのギター、ブラジル、džezīg、čigānisk を持っています。外するものであったか。 ないブラジルのギター。最新の CD レパートリーをプレイしているが、それだけ 1 つの文体的なギター。我々 は、彼らが最新アルバムではないために、bosanov を再生するつもりはないです。 Čigānisk 治療と it-簡単なジャズの呼び出す方法 私はそれのジャズ (ジャズ楽しい) の喜びを呼ぶ! これは偉大な定義です!あなたのレコードを聴きながら、非常に楽しいがあるようだし、歌いやすい。それはまたはの場合常にちょうどのように聞こえるか。 私の歌は、それはまたやり始めたので、簡単です。ギターを初めに、それは非常に困難な経験だった。歌い始めたし、すべてが簡単だった。 Tu vēlējies spēlēt ģitāru, jo savā apkaimē redzēji čigānus, kuri savācas uz Django Reinhardt festivālu? Jā. Un viens no viņiem man mācīja spēlēt ģitāru. Tad kādu dienu viņa brālis man pateica, lai iemācos dziesmu, ko nodziedāt. Un es to nodziedāju. Tad arī sapratu, ka labāk gribu dziedāt, nevis spēlēt ģitāru. Par ko ir tavas dziesmas? Tu dziedi arī daudzas kaverversijas, bet vispirms parunājam par tavām oriģināldziesmām. Manas dziesmas parasti ir par lietām, ko esmu piedzīvojusi. Par patiesu pieredzi. Un tu esi dzīvojusi daudzās vietās pasaulē. Eiropā, Amerikā, Dominikas republikā, Kamerūnā… Dziesmas ir par dažādām kultūrām. Bet arī par zēniem! Viena dziesma jaunākajā albumā saucas “One Way Ticket” un tā ir par ceļojumu, ko veicu Indijā. Viena dziesma saucas “Nuit Blanche” un tā ir par zēnu. Tās tiešām ir par dažādiem manas dzīves aspektiem. Par jebko, kas mani konkrētā brīdī iedvesmo. Vai tu joprojām esi atvērta world music ietekmēm no visas pasaules? Piemēram, ja tu tagad dotos uz Indiju vai Japānu, vai tās ietekmes varētu ienākt tavā mūzikā? Protams! Tas man kā māksliniecei patīk – jaunas ietekmes, kas var kļūt par daļu no manis. Es vēlos, lai caur manu mūziku nāktu ārā katra lieliska pieredze, ko esmu piedzīvojusi. Vai ir iespējams, ka tu varētu būt ieinteresēta arī latviešu tautas mūzikā un kaut ko paņemt arī no tās? Jā, es vēlētos ar to saskarties! Pastāsti par to ceļojumu apkārt Eiropai, spēlējot uz ielām. Tu jau dzīvoji Amerikā, taču tāpat veici šo piedzīvojumiem bagāto ceļojumu pa Eiropu kopā ar draugiem. Tas tavā biogrāfijā izklausās pēc lieliska fakta, ko tu vari ieteikt arī jauniem mūziķiem un studentiem. Noteikti. Piedzīvojumi ir ļoti ieteicami ikvienam māksliniekam. Es biju Amerikā un iedraudzējos ar dažiem ļoti labiem mūziķiem. Viņi savā dzīvē nekad nebija izbraukuši ārpus Amerikas. Es teicu, lai viņi iet uztaisa pases, lai mēs varētu doties tūrē cauri Eiropai un spēlēt mūziku uz ielām! Viņi domāja, ka esmu traka, bet devās man līdzi. Un tas izmainīja viņu dzīves, tas izmainīja mūsu visu dzīves. Varbūt tev kā mūziķei laiku pa laikam vajag doties uzspēlēt uz ielas. Nesen to izdarīja arī “U2”, bet viņus ātri atpazina. Taču pati ideja par spēlēšanu cilvēkiem bez lielas skatuves un gaismu šova šķiet ļoti kristālpatiesa. Tu nevari būt īstāks par to. Tā ir tikai mūzika, tikai spēlēšana tieši tur kopā ar cilvēkiem. Man patīk tādi piedzīvojumi. Džeza festivāliem patiesībā piemīt šis piedzīvojumu gars, jo tur nav lielas mašinērijas ar stroboskopiem un tamlīdzīgām lietām. Es mīlu festivālus arī šī aspekta dēļ. Ko tu sagaidi no jaunām valstīm, kurās tu uzstājies festivālos? Augstu profesionālo līmeni vai kulturāli tradicionālas ietekmes? Man vienmēr interesē auditorija. Auditorija ir liela koncerta sastāvdaļa. Ir vienmēr interesanti ieraudzīt, ko es sagaidīšu no katras auditorijas. Jebkur, kur tu dodies, tas atšķiras. Un spēlēšana pirmoreiz jaunā vietā ir ļoti aizraujoša, jo tu stāvi uz baltas lapas, tu esi kaut kas jauns. Vienmēr ir tās biogrāfijas, kas iepriekš rada fonu – cik kuram ir “Grammy” balvas, cik konkursos uzvarēts… Varbūt pat būtu labāk, ja cilvēki vienkārši klausītos mūziku bez visas tās informācijas galvā? Visas tās lietas kā “Grammy” balvas tāpat neko nenozīmē. Tas ir tikai bizness. Un mūzika ir viss kaut kas tikai ne bizness. Ja tā par tādu kļūst, tad pazūd pati mūzikas esence. Tāpēc man patīk uzstāties un saslēgties ar cilvēkiem, jo tas ir tas mirklis, kurā būtu jābūt ikvienam māksliniekam. Tā ir saslēgšanās ar cilvēkiem. Vai tev vienmēr ir tā pati grupa vai tu vairāk esi kā solomāksliniece ar citiem cilvēkiem sev apkārt? Man ir tā pati grupa, bet dažreiz kāds nav pieejams vai arī es ceļoju tik tālu, ka nomainu mūziķus pret tiem, ko zinu tajās valstīs, tā vietā, lai ņemtu cilvēkus no ASV. Mans otrs ģitārists, piemēram, dzīvo Francijā. Vai tu vari nodziedāt arī a cappella koncertu vai tev patīk, ka apkārt ir grupa? Man patīk saslēgšanās ar mūziķiem, nevis būšana vienai. Esmu uzstājusies a cappella ar cilpu veidošanas mašīnu. Tas ir forši, bet tam ir savas robežas. Nav nekā līdzīga, kā atrašanās uz skatuves kopā ar citiem mūziķiem un saslēgšanās ar viņiem, došanās kopīgā vilnī. Kuri ir tavi mīļākie mūziķi, ar kuriem tu jau esi bijusi uz skatuves un ar kuriem tu vēlētos būt uz skatuves? Ooo. Daudzi. Vau, tas saraksts ir ļoti, ļoti garš. Man patīk spēlēt ar Joel Frahm. Viņš ir lielisks saksofonists un esmu ar viņu kopā ierakstījusi dažus albumus. Man tiešām vienkārši patīk kopā ar viņu spēlēt. Es gribētu uzstāties kopā ar Bobby McFerrin. Vienkārši nodziedāt vokālo duetu. Bez šiem ir vēl ļoti daudzi mākslinieki. Bobby McFerrin jau ir kā desmit cilvēki uz skatuves! Tieši tā! Kā ar ierakstiem – ir jauna albuma plāni? Jauns albums nāks klajā 2016. gada sākumā. Tā ir tā pati grupa un… tas ir patiesi brīnišķīgs, esmu ļoti priecīga. Un tajā nav bosanovas. Nav bosanovas arī šoreiz. Esmu jau ierakstījusi divus bosanovas albumus ar brazīliešu ģitāristu (Diego Figueiredo). Vēlos parādīt vairākus savus aspektus, ne tikai bosanovu. Tad tas joprojām būs fun jazz! Parunājam par tavu lielisko attieksmi meistarklašu kontekstā. Arī Rīgā būs meistarklase. Vai tā būs smaidīga un ļoti jautri vai dažreiz tu esi skumja un runā par blūzu?
Tev jābūt tev pašam. Ja tu esi skumjš, tad tev jābūt skumjam. Ja tu esi laimīgs, tev jābūt laimīgam. Es vienkārši esmu vairāk laimīga, nekā skumja. Bet ir daudzi mākslinieki, kuri raksta brīnišķīgu, skumju mūziku. Tu nevari slēpties aiz kāda, kas tu neesi. Bet tad, kad pasniedzu meistarklases, katrreiz viss ir citādāk, atkarīgs, kas ir studenti. Es nekoncentrējos uz tehniku, iesildīšanos vai kaut ko tamlīdzīgu. Es tiešām vienkārši runāju par mākslu, mūzikas esenci un arī improvizāciju. Ja runājam par to, tad atkal jau labākais veids, kā improvizēt, ir būt godīgam un būt pašam.

Kāds tad ir labākais veids, kā to improvizāciju un koncertu klausīties?

Tas ir ļoti labs jautājums. Es domāju, ka ne-mūziķim džeza klausīšanās dažreiz var būt sarežģīta visa saprašanas ziņā. Bet tev vajag tikai baudīt skaņas un tur nav, ko saprast. Tādēļ man patīk radīt fun jazz, citādāk dažreiz cilvēki džeza koncertos jūtas tā, it kā būtu muļķi. Tie var būt pārāk smadzeņoti, intelektuāli. Es nevēlos radīt intelektuālu mūziku. Es vēlos radīt mūziku visiem.

Tas arī nozīmē ātrāku kontaktu ar auditoriju. Dažreiz nopietnos džeza koncertos tikpat kā nav kontakta ar publiku, jo cilvēki uz skatuves ir pārāk koncentrējušies uz to, ko viņi dara.

Dažreiz tas ir grūti cilvēkiem, kuri spēlē instrumentus. Viņi cenšas aiz instrumenta noslēpties. Dziedātājam ir citādāk. Tu stāsti stāstu, tu stāsti liriku un tev ir tas momentānais kontakts ar auditoriju. Dažreiz džeza instrumentu spēlētāji ir arī kautrīgi, jo nav pieraduši runāt ar publiku.

Kāpēc tev patīk radīt populāru dziesmu kaverversijas? Tas ir tāpēc, ka tev tās dziesmas vienkārši patīk vai tāpēc, ka tādējādi tu vari ātrāk rast kontaktu ar auditoriju?

Lielākoties tas ir tāpēc, ka man tās dziesmas patīk. It īpaši, ja tie ir džeza standarti. Jo man tos ļoti patīk dziedāt. Bet tad, kad radu kaverversijas Maikla Džeksona vai “The Doors” darbiem, man patīk izaicinājums paņemt dziesmu, kas jau ir populāra, un padarīt to par savu, padarīt to pilnīgi citādāku. Dažreiz tas ir lielāks izaicinājums, nekā uzrakstīt savu dziesmu, jo tavu versiju salīdzinās ar oriģinālu.

Tava “Caravan” versija iespējams ir viena no labākajām pasaulē! Varbūt pie vainas ir tas čigāniskais fun jazz stils. Pēkšņi šim standartam ir it kā jauna nozīme.

Liels paldies! “Caravan” ir viena no pirmajām dziesmām, ko iemācījos, kad augu kopā ar čigāniem.

Tavā biogrāfijā ir ļoti daudz ceļošanas. Vai nav grūti visu laiku mainīt vietas un neatrast laiku nobāzēties kādā mūzikas skatuvē?

Es nobāzējos Ņujorkas mūzik

結果 (日本語) 2:

KoncertvietasParfestivāluPublikācijasAktualitātesMākslinieki（2001-2014）は、私たちに参加しましょう。
インタビュー：ヘリオンの道-シリルEME
18/06/2015 インタビュー：ヘリオンの道-シリルEME 7月の祭り「リーガリズム"星の一つ、今年はシリルEME（シリルエイミー）となります。他の文化からの巨大な旅行の経験と影響を受けた歌手。リガは、彼女の最新アルバムからの曲を聞くと、私たちはユニークなマスタークラスを体験する機会を持つことになります。。私たちは「スカイプ」を話したニューヨークシリルの現在の人口でまず第一に- ？リガにあなたから期待するものを私たちは、最新のCDから音楽を再生します"それは良い日です。」2本のギター、ベース、ドラムがあります。新しいCDは3ギター持っている-ブラジル、そしてジプシーdžezīgāを。これは外のままであった？ブラジルのギターを到着しません。しかし、我々は、単一のギターなしで最新のCDレパートリーそのスタイルを再生します。そして、我々はボサノバをnespēlēsim、最新アルバムは、彼らがされていないため。、その後、あなたはそれを呼び出すにはどうすればよい？ -ジプシーの態度の光ジャズ！私が喜びジャズ（ジャズの楽しみ）それを呼び出すこれは素晴らしいの定義です！あなたはあなたのレコードを聴いたとき、それはあなたが非常に楽しさと歌いやすいを持っているようです。それは常にあるか、それはちょうどそれのように聞こえるだろうか？かどうかは私は簡単だ歌い、私はそうすることを始めた理由です。初めに私はギターを演奏し、それは非常に難しい活動でした。それから私は歌い始め、すべてが容易になった。その地域はジャンゴ·ラインハルト祭りに収集ジプシーを見ているので、あなたは、ギターを演奏したいですか？はい。そして、そのうちの一つは、ギターを演奏する私に教えてくれました。そしてある日、弟はあなたが歌う曲での学習に私に言いました。そして、私は歌いました。そして、私はむしろプレイギターよりも歌う実現。あなたの曲は何ですか？あなたは多くのカバーバージョンが、あなたのオリジナル曲についての最初の話を歌う。私の歌は通常、私が経験したものとしています。実体験。そして、あなたは世界の多くの場所に住んでいました。ヨーロッパ、アメリカ、ドミニカ共和国、カメルーン... 曲は異なる文化についてです。しかし、また、男の子のための！「ワン·ウェイ·チケット」と呼ばれる最新アルバムの1曲、それはインドで作る旅にです。1曲は、「ニュイ·ブランシュ」と呼ばれ、それが男の子です。その本当に私の人生のさまざまな側面について。与えられた瞬間に私を鼓舞何も。あなたはまだあなたは世界中からオープンワールドミュージックの影響はありますか？たとえば、あなたは今、インドや日本に行く場合、またはあなたの音楽への影響を入力する？もちろん！私の一部になる可能性のある新しい効果-などアーティストとしての私のためのそれ。私は、私が経験したものをすべての偉大な経験から出てくるために私の音楽を通してたい。それはあなたがラトビア民族音楽に興味があるし、そこから何かを得るかもしれないことは可能ですか？はい、私はそれと接触したいと思います！旅行についての講演しますヨーロッパの周りに、路上で遊んで。あなたは既にアメリカに住んでいたが、ちょうど友人とヨーロッパを経て、この冒険の旅。それはあなたの伝記では、若いミュージシャンや学生にもお勧めできることを偉大な事実のように聞こえるのです。確かに。冒険は非常に任意のアーティストをお勧めします。私はアメリカであったし、いくつかの非常に良いミュージシャンとiedraudzējos。彼らは、米国の出発の外の生活の中で決してありませんでした。私たちはヨーロッパを通じてツアーに行き、路上で音楽を再生することができるようにパスポートを作成する行くようにそれらに言いました！彼らは私がクレイジーだと思ったが、私は一緒に行きました。そして、それは彼の人生を変え、それが私たちの人生を変えました。たぶん、ミュージシャンなど、時々通りに遊びに行く必要があります。最近「U2」を行ったが、彼らはすぐに認識されています。しかし、多くのステージと光のショーない人々のために遊ぶのは非常にアイデアは非常にkristālpatiesaです。あなたはそれについてよりリアルにすることはできません。それはちょうど人々と一緒に右が演奏し、音楽だけです。私はそのような冒険が好き。ジャズフェスティバルが実際に冒険のこの精神を持って、ストロボと同じような事のない大きな機械がありませんので。私はこのお祭りも側面が大好きです。あなたはお祭りで行われた新しい国から何を期待していますか？伝統的または文化的影響の高いプロのレベルは？私はいつも観客の興味を引いています。観客はコンサートの大きな部分を占めています。これは、各視聴者からどのような私の歓迎を参照することは常に興味深いものです。どこへ行っても、それは違います。また、新しい場所で初めて演奏すると、白い紙の上に立っているので、あなたが何か新しいものだ、非常にエキサイティングです。それは、常に以前に背景を作成伝記、ある-おそらく、より良い場合だろう... "グラミー賞"賞の競争の勝者を有するものとして人々は頭の中ですべての情報なしで音楽を聴く？同じように「グラミー賞」賞など、すべてのそれらの事は何を意味するものではありません。それはちょうどビジネスです。そして音楽は、ビジネスだけでなく、すべてのものです。それがになる可能性がある場合、それは自身の音楽の本質を消えます。それは誰もがアーティストになるべき瞬間ですので、だから私は話し、人々に接続するのが大好きです。それは。人との係合であるあなたは、常に同じグループを持っていますか、あなたはあなたの周りの他の人とsolomāksliniece以上のものをしている？私は同じ基を有していて、時には1が利用できない、または私はこれまでにこれらのに対してミュージシャンを変更するように移動します私はこれらの国を知っている代わりに、米国からの人々を取ります。私の第二のギタリストは、例えば、フランスに住んでいます。あなたはあなたをアカペラコンサートを歌い、または行うことができますが、バンドに囲まれているような？私はミュージシャンとの連携が好きではなく、一つです。私はマシンを作るループでアカペラを行ってきました。それはクールだが、それには限界があります。ステージ上の場所に類似したものは共通波に行く、彼らと他のミュージシャンとの係合と共にありません。あなたはすでに現場にあった誰とあなたがステージ上になりたい人で、あなたの好きなミュージシャンであり、どれか？Oooを。多く。ウーフ、このリストは非常に、非常に長いです。私はジョエルフラームと遊ぶのが好き。彼は偉大なサックス奏者であり、彼はいくつかのアルバムを記録したと私は思います。私は実際には彼と一緒に遊ぶのが大好き。私は、ボビー·マクファーリンと遊ぶしたいと思います。ただボーカルデュエットを歌います。これらのほかに、まだ非常に多くの芸術家があります。ボビー·マクファーリンは10人ステージに既にある！それは右である！レコードについてどう-新しいアルバムの計画がありますか？新しいアルバムは初期の2016年に発表されます。これは、同じグループであり、...それは本当に素晴らしいですが、私はとても満足しています。そして、それは新星をボッサません。ありません再び新星をボッサ。私はすでに、ブラジルのボサノバギタリスト（ディエゴ·フィゲイレド）との2枚のアルバムを録音しました。私はその態様、ボサノヴァのみならず、より多くのを見せたい。そして、それはまだ楽しいジャズになります！私たちはあなたの偉大な姿勢ワークショップコンテキストについて話しています。リガでマスタークラスになります。それは笑顔と非常に楽しい、時にはあなたが悲しいとブルースの話をされますか？あなたは自分自身でなければなりません。あなたが悲しいなら、あなたは悲しいである必要があります。運が良ければ、幸せになるようになってきました。私は悲しいよりちょうどより多く満足しています。しかし、美しい、哀愁音楽を書き、多くの芸術家があります。あなたはあなたではない誰かの後ろに隠すことができません。しかし、一度マスタークラスを教え、それぞれの時間の事は学生であるに応じて、異なっています。私は技術、ウォームアップまたはそのような何かにnekoncentrējos。私は実際には単なる芸術、音楽、即興の本質について話します。私たちは即興するための最良の方法は。正直言って、自分自身であることが、その後、再び、それについて話をした場合、その後即興やコンサートに耳を傾けるための最良の方法は何ですか？それは非常に良い質問ですね。私は非ジャズミュージシャンのリスニングは時々イベント全体を理解するトリッキーなことができると思います。しかし、あなただけの音を楽しむために必要と理解するものはありません。したがって、私はそれが馬鹿であるかのようにそうでなければ、時には人々は、ジャズ·コンサートのように感じ、楽しいジャズを作成したいです。彼らは知的、あまりにsmadzeņotiすることができます。私は知的な音楽を作成する必要はありません。私はすべてのための音楽を作成したいと思います。また、観客とより高速な接触を意味します。シーンの人々は、彼らが何をすべきかにあまりにも集中的であるため、時には深刻なジャズは、観客とほとんど接触コンサートません。場合によっては、楽器を演奏する人のための難しいです。彼らは、機器の後ろに隠れることを試みています。歌手は異なります。あなたはあなたが物語の歌詞、ストーリーを語っている、あなたは観客とこの瞬間の接触を持っています。それは視聴者と話をすることに慣れていないため、時にはジャズ楽器プレイヤーは、恥ずかしがり屋です。なぜあなたは、人気のカバー曲を作成したいですか？それはあなたが好きだから歌であるか、あなたはすぐに観客との接触を見つけることができるというだけの理由？私は歌が好きだから平均的に、それはあります。特に、それらはジャズスタンダードですか。私は実際にそれらを歌って好きだから。しかし、親戚やマイケル·ジャクソンの「扉」の作品のカバーバージョンは、私はすでに人気のある曲を選ぶと、それはあなた自身の作る、それは完全に異なるように、チャレンジが好きなとき。場合によっては、お使いのバージョンのオリジナルとの比較では、独自の曲を書くよりも困難です。あなたの「キャラバン」バージョンは、おそらく世界で最高の一つです！多分せいにする楽しいジプシージャズ風です。突然、この規格は、新たな意味かのようです。ありがとうございました！「キャラバン」は、ときに植物が一緒にジプシーと学ぶべき最初の曲の一つです。あなたの伝記に旅行がたくさんあります。場所のすべての時間を変更し、音楽シーンに時間nobāzētiesを見つけることができませんすることは難しいことはありませんか？私は、ニューヨークの音楽をnobāzējos