Georgijs Osokins: «Es nekļuvu par Šopena konkursa laureātu, bet tiku atzīts par populārāko pianistu, un tagad es izjūtu, ko tas nozīmē. Polijā es jūtos gluži kā rokzvaigzne, kuru uz ielas atpazīst, apsveic un prasa autogrāfu, pat naktī. Loģiski, jo Polijā Šopena konkurss ir īpašs notikums, to pilnībā translē pat televīzija. Neslēpšu – es šim konkursam gatavojos trīs ar pusi gadus, tomēr es uz to nedevos kā uz sacīkstēm, bet kā uz festivālu. Diezgan reti notiek tā, ka «tikai finālists» saņem tik milzīgi daudz piedāvājumu, un šobrīd es jau zinu, ko darīšu pēc diviem gadiem» / F64