Kaut arī laikmetīgā māksla varētu būt tā zona, kur nav ģeogrāfisko robežu un nacionālo domāšanas īpatnību diktāta, tomēr japāņu horeogrāfa Jukio Suzuki izrādē „Valsis” es paliku ieslēgusies savā Rietumu cilvēka domāšanas un uztveres ķermenī…
Izrādes laikā atkal atgriezos pie mūžam strīdīgā jautājuma – vai pirms skatīšanās vajadzēja vai nevajadzēja šim notikumam sagatavoties. Bet vai šajā gadījumā man vispār būtu bijis iespējams sagatavoties, ja pati ne buto, ne laikmetīgo deju nepraktizēju, un ja par Japānas kultūru man ir tikai vispārīgi priekšstati? Citkārt „baltas lapas” faktors tieši rada vajadzīgo atvērtību un uztveri.